Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uztrūkt
uztrūkt parasti 3. pers., -trūkst, pag. -trūka; intrans.
Attīstoties sākt izdalīt strutas, arī pārplīst (par augoni).
PiemēriSamilzušais augonis uztrūka.
Avoti: 8. sējums