uzvandīties
uzvandīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; reti
1.Refl. → uzvandīt2.
PiemēriZeme bija tikai mazliet pārsalusi, un tāpēc iemītajos celiņos atkal augšā uzvandījās dubļi, kuros lēni kusa sniega pārslas.
- Zeme bija tikai mazliet pārsalusi, un tāpēc iemītajos celiņos atkal augšā uzvandījās dubļi, kuros lēni kusa sniega pārslas.
2.Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) – parasti par domām.
PiemēriMūsos uzvandās vecais, nīstamais, aizmirstamais, uzrodas pašiem negribot un nemanot.
- Mūsos uzvandās vecais, nīstamais, aizmirstamais, uzrodas pašiem negribot un nemanot.
- Redzēt, dzirdēt, izošņāt, slepus pārdzīvot saldo viszinības tīksmi, kāda uzvandās dvēselē..
Avoti: 8. sējums