uzvandīties
uzvandīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; reti
1.Refl. → uzvandīt2.
PiemēriZeme bija tikai mazliet pārsalusi, un tāpēc iemītajos celiņos atkal augšā uzvandījās dubļi, kuros lēni kusa sniega pārslas.
2.Pēkšņi rasties, izveidoties (apziņā, atmiņā) — parasti par domām.
PiemēriMūsos uzvandās vecais, nīstamais, aizmirstamais, uzrodas pašiem negribot un nemanot.
Avoti: 8. sējums