Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzvedīgs
uzvedīgs -ais; s. -a, -ā
uzvedīgi apst.
1.Tāds, kas izturas atbilstoši uzvedības (1) normām.
PiemēriUzvedīga skolniece.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda uzvedība.
PiemēriEs ļoti oficiāli un uzvedīgi atsveicinājos no Rasmas, trūka vēl tikai, ka es viņai būtu noskūpstījis roku.
Avoti: 8. sējums