Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzvedīgs
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Tāds, kas izturas atbilstoši uzvedības (1) normām.
PiemēriUzvedīga skolniece.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šāda uzvedība.
PiemēriEs ļoti oficiāli un uzvedīgi atsveicinājos no Rasmas, trūka vēl tikai, ka es viņai būtu noskūpstījis roku.
Avoti: