uzvirzīt
uzvirzīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas.
PiemēriUzvirzīt liftu ceturtajā stāvā.
- Uzvirzīt liftu ceturtajā stāvā.
- Vējš uzvirza balonus augstu gaisā.
- pārn. Viņš par saviem «vārdu ieguvušajiem» audzēkņiem runā bez tās lepnības pieskaņas, kas liktu manīt - lūk, es esmu tas, kas viņus uzvirzīja uz mākslas un slavas ceļa.
2.Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam).
PiemēriUzvirzīt baļķi uz ragavām.
- Uzvirzīt baļķi uz ragavām.
- Uzvirzīt kastei smagu vāku.
- Uzvirzīt ūdens strūklu uz augu lapām.
- Straume uzvirzījusi smiltis uz akmeņiem.
- ..zāģa ripu, kas iestiprināta svārstīgā statnī, uzvirza zāģējamam kokam.
- Uzvirzīt akmeni uz mūra.
Avoti: 8. sējums