uzvārīties
uzvārīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Sākt vārīties (par šķidrumu, dzērienu, ēdienu u. tml.). Vāroties iegūt, parasti ātri, vēlamo gatavības pakāpi.
PiemēriTikko buljons uzvārās, katlu noceļ uz pavarda malas..
- Tikko buljons uzvārās, katlu noceļ uz pavarda malas..
- ..zem kājām [virtuvē] iečīkstējās grīda, nošķindēja pārbīdīti riņķi.., pārgāja pāri uzvārījusies tēja..
- pārn. Alvilā Dzeguzē brīžiem uzvārījās tāds niknums un neapmierinātība ar sevi, ka vienbrīd gribēja jau doties uz restorānu un piedzerties.
1.1.Kļūt tādam, kurā kas sāk vārīties (par trauku).
PiemēriTējkanna uzvārās - mutuļi iet pāri, un Elza to noceļ no plīts.
- Tējkanna uzvārās - mutuļi iet pāri, un Elza to noceļ no plīts.
- Māte uzlika trumuli virtuvē uz oglēm, pamezdama vēl kādu skaidu, lai ātrāk uzvārās..
Avoti: 8. sējums