Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
uzvēdināt
uzvēdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka iesāk izplatīties (piemēram, smarža, vēsma). Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās (piemēram, smarža, vēsma).
PiemēriUzvēdināt kam vēsmu.
  • Uzvēdināt kam vēsmu.
  • Gogoļa gatvē vējš uzvēdina viņam liepziedu smaržu..
  • pārn. Kā daiļums tāls var uzvēdināt skumjas!
Avoti: 8. sējums