uzvēdīt
uzvēdīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; intrans.
1.Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu). Īsu brīdi izplatīties.
PiemēriGaiss bija dzidrs, no upes uzvēdīja miklums un rūgtena ūdenszāļu smarža.
- Gaiss bija dzidrs, no upes uzvēdīja miklums un rūgtena ūdenszāļu smarža.
- Gaisā uzvēdīja dūmaina deguma smaka.
- ..uzvēdī mahorkas dūmi no kučiera pīpes.
- Uzvēdī pēc naktsvijolēm vai puķutabakas.
- pārn. Atstājot vietu, kur ilgi dzīvots un kur esi bijis laimīgs, vienmēr uzvēdī skumjas.
1.1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties. Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
PiemēriViņa pagāja man garām ļoti tuvu, uzvēdījot savu iemīļoto smaržu dvesmu, un attālinājās.
- Viņa pagāja man garām ļoti tuvu, uzvēdījot savu iemīļoto smaržu dvesmu, un attālinājās.
- Zila tējas kanna uzvēdīja krūzmētru smaržu.
- Aiz Igarķas klajā tundrā redzēja vien kroplas lapeglītes. Ziemeļi uzvēdīja vēsumu, dažviet krastmalā vēl kusa palu sablīvētie ledus kalni.
- pārn. ..[mākslinieces] gleznām sākotnēji bija raksturīgs patumšs, sabiezināts kolorīts, kas tīri nevilšus jau pirmajā brīdī uzvēdīja zināmu nemieru..
Avoti: 8. sējums