uzvēdīt
uzvēdīt -īju, -ī, -ī, pag. -īju; intrans.
1.Iesākt izplatīties (piemēram, par smaržu, vēsmu). Īsu brīdi izplatīties.
PiemēriGaiss bija dzidrs, no upes uzvēdīja miklums un rūgtena ūdenszāļu smarža.
1.1.trans. Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, smarža, vēsma) iesāk izplatīties. Panākt, būt par cēloni, ka īsu brīdi izplatās.
PiemēriViņa pagāja man garām ļoti tuvu, uzvēdījot savu iemīļoto smaržu dvesmu, un attālinājās.
Avoti: 8. sējums