uzšļākties
uzšļākties parasti 3. pers., -šļācas, pag. -šļācās
1.Refl. → uzšļākt1. Neviļus, negribēti tikt uzšļāktam.
PiemēriKlintai tējas ūdens uzšļācas uz nokaltušiem plītsriņķiem..
- Klintai tējas ūdens uzšļācas uz nokaltušiem plītsriņķiem..
- Ūdens man uzšļācās uz rokām.
2.Refl. → uzšļākt2. Tikt uzšļāktam.
Piemēri..viņi metās ūdenī. Mirdzošu šļakatu šaltis uzšļācās gaisā.
- ..viņi metās ūdenī. Mirdzošu šļakatu šaltis uzšļācās gaisā.
- Vīri ņēmās nostiprināt brezentu, bet viļņa galotne atsitās pret [kuģa] piķi, uzšļācās augstu gaisā pāri klājam..
Avoti: 8. sējums