Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzšļūkt
uzšļūkt -šļūcu, -šļūc, -šļūc, pag. -šļūcu; intrans.
Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Šļūcot, šļūcošā gaitā uzvirzīties uz kādas vietas.
PiemēriUzšļūkt ar ragavām kalnā.
Avoti: 8. sējums