vērīgums
vērīgums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vērīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGleznotājas vērīgums.
- Gleznotājas vērīgums.
- Mācekļa vērīgums.
- Mēs alotos, sacīdami, ka Sudrabkalns savos literatūras vērtējumos bārsta tikai uzslavas. Tiesa gan, profesionāls piekasīgums nav viņa dabā, bet profesionāls vērīgums un lietpratība gan.
- Kinematogrāfista pētnieka, kinematogrāfista žurnālista vērīgums filmā apvienojies ar dzejnieka romantika aizrautību, un ekrāna tēls ieguvis publicistisku spēku.
- Arī acis bija naksnīgi tumšas, lielas, domīgas, pilnas taujājoša vērīguma.
Avoti: 8. sējums