vēziens
vēziens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība → vēzt, vēzēt1.
PiemēriSpārnu vēziens.
- Spārnu vēziens.
- Airu vēziens.
- Izkapts vēziens.
- Pļaut ar gariem vēzieniem.
- Peldēt lieliem vēzieniem.
- Silvija sapurināja galvu un ar strauju rokas vēzienu pasita atpakaļ savus blondos.. dabiskos viļņos plūstošos matus..
- «Aiziet!» sauc Kārlis Plēsums, un vīri ar veiklu vēzienu pārmet pār bortu traļa āmja boju. Pirmais metiens!
- Viņš savu krūzi tā arī neizdzēra līdz galam, paliekas plašā vēzienā nošļāca zemē, tas izskatījās lepni..
2.Vienreizēja paveikta darbība → vēzēties2.
PiemēriSviras vēziens.
- Sviras vēziens.
- Uz vadža uzmestais dvielis šūpojās gar sienu kā pulksteņa vēzeklis, un tā vēzieni kļuva aizvien garāki un straujāki.
Avoti: 8. sējums