vaina
vaina -as, s.
1.Pēc likuma sodāms pārkāpums. Nosodāma rīcība, arī rīcība, kā dēļ rodas kas nevēlams, kādi sarežģījumi.
PiemēriPierādīta vaina.
Stabili vārdu savienojumiBez vainas vainīgais. Būt pie vainas.
1.1.jur. Personas psihiskā attieksme pret savu prettiesisko nodarījumu un tā sekām.
2.Negatīva, nevēlama psihes, rakstura, personības īpašība. Nevēlams (cilvēka organisma) veidojums, arī stāvoklis.
PiemēriViņa kritizēja un brāķēja gluži visas meitenes un sievietes, kas vien grozījās Gusta [dēla] tuvumā, atrada neskaitāmus trūkumus un vainas..
2.1.Nepilnība, neatbilstība kādām prasībām, normām. Trūkums [1] (4).
Piemēri«Saimniec, vai putrai kāda vaina, ka neēdat?» meita jautāja, kas vakariņas bij vārījusiº..
2.2.Bojājums, defekts.
PiemēriŠoferis uztraucies rīkojas ap motoru, bet vainu nevar atrast.
3.Slimība. Kaite.
PiemēriIeva: Vai tu atkal iesi ganos? - Māte: Tu tak dzirdēji, ka vairs nevaru. Tici jel manai acu vainai un nespēkam.
3.1.Brūce.
PiemēriMan ir sācis asiņot vaigs, ko ieplēsusi lodes atrauta koka drumsla, un, pieķerdams ar roku pie vainas, es griežu galvu iesānis..
3.2.pārn. Sāpīgas izjūtas, negatīvs pārdzīvojums.
PiemēriKas lai zina, kas pasacīs - Cik ilgi vaina sirdī dzīs?
4.Negatīvs faktors, arī cēlonis, iemesls (kādai negatīvai, nevēlamai parādībai, norisei, izpausmei).
PiemēriAudzināšanas vaina.
5.sar.; savienojumā ar verbālsubstantīvu ar izskaņu -šana Norāda, ka jāveic ar verbālsubstantīvu izteiktā darbība.
PiemēriIešanas vaina.
Stabili vārdu savienojumiBez vainas. Grūst vainu (uz citu). Kas vainas (ko (ne) darīt). Kas vainas, arī kas par vainu?
Avoti: 8. sējums