vairāk1
vairāk nelok.; nenoteiktais skait.; ar lietv. ģen.
1.Lielākā daudzumā, skaitā, apjomā (salīdzinājumā ar ko citu).
PiemēriViņam tagad ir vairāk naudas.
- Viņam tagad ir vairāk naudas.
- Ļaužu saradās arvien vairāk.
- Andra tēvs skubina, lai kliedzu stiprāk, bet man nav vairāk spēka, un atbalss atsaucas ne dziļāk kā pirmoreiz.
- Pusstopiņu piena, vairāk Tāle nevīžoja paņemt no saimniekiem..
- Nodomāju, ka šeit nebūs sliktāk.. Augsti griesti, divi logi, vairāk telpas un gaisa..
2.Vairāki1.
PiemēriVairāk cilvēku pusdieno.
- Vairāk cilvēku pusdieno.
- ..Vanagu saimnieks līdz ar savu sievu un saviem vairāk bērniem ar nenogurstošu pacietību izpildīja šo kristīga cilvēka pienākumu pie bārenīša..
- Vairāk vietās viņš man rādīja vecā ceļa vietu, priecādamies, ka jaunais tagad esot veselas trīs verstis īsāks.
- Vairāk lāgiem viņa veido Blaumaņa Trīni (Trīnes grēki), kuras mute tarkšķ kā ložmetējs.
3.savienojumā ar pamata skaitļa vārdu. Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
PiemēriTur ir vairāk nekā divi kilometri.
- Tur ir vairāk nekā divi kilometri.
- Viņš ir bijis ierēdnis zirgu pasta stacijā Ropažos, tur bija vairāk nekā simts zirgu..
- Viņi [vecīši] bija nodzīvojuši kopā vairāk nekā piecdesmit gadu.
Stabili vārdu savienojumiDaudz neko vairāk (arī nav vairāk kā). Ne vairāk (par). Nekas vairāk.
- Daudz neko vairāk (arī nav vairāk kā) — Nekas cits bez minētā, zināmā. Tikai minētais, zināmais.
- Ne vairāk (par) — Saka, norādot uz vislielāko (iespējamo, paredzamo) daudzumu.
- Nekas vairāk — Nekas cits bez minētā, zināmā. Tikai minētais, zināmais.
- Vairāk nekā (arī neko, arī neko vairāk, arī daudz neko vairāk) — Tikai.
- Vairāk nekā pietiekami — Daudz.
Avoti: 8. sējums