Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
valcēt
valcēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
Veidot, apstrādāt (ko, piemēram, vēlamā formā), spiežot starp rotējošiem veltņiem. Gatavot ar šādu metodi.
PiemēriPlastmasas viegli pārstrādājamas valcējot, presējot, štancējot, lejot..
  • Plastmasas viegli pārstrādājamas valcējot, presējot, štancējot, lejot..
  • Kannas un vākus valcē no plāna alumīnija skārda.
  • pārn. Mūsu jaunās sirdis tolaik bija jūtīgas. Tās bija valcējis un miecējis nejūtīgs un bargs laiks.
Avoti: 8. sējums