valdonība
valdonība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → valdonīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..[muižkungs] pārlaida klātesošajiem zibenīgu skatienu, kurā bija lasāma valdonība, drosme un viss cits, kas iemājo varas nesējos..
- ..[muižkungs] pārlaida klātesošajiem zibenīgu skatienu, kurā bija lasāma valdonība, drosme un viss cits, kas iemājo varas nesējos..
- Pilnīgās lūpas un mierīgais zilo acu skatiens, kur brīžiem pamirdz it kā salts dzedrums, liecina arī par cietu raksturu, varbūt pat valdonību.
Avoti: 8. sējums