valdzinājums
valdzinājums -a, v.
1.Īpašības (kādā cilvēkā), kas piesaista, izraisa patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties. Šāda patika, interese, vēlēšanās tuvoties, kas izraisās (pret kādu cilvēku).
Piemēri..Voicehovska grūti izprotamajai personībai piemita arī kaut kāds mīklains valdzinājums..
- ..Voicehovska grūti izprotamajai personībai piemita arī kaut kāds mīklains valdzinājums..
- Tas [patstāvība] piešķir vīrietim valdzinājumu sievietes acīs..
- Nav tādas sievietes, kuras sejā nevarētu saskatīt savdabīgu valdzinājumu.
- Es nevaru pārvarēt spēju valdzinājumu - raugos [meitenē] kā gleznā, ar tīru baudu un pat saviļņojumu.
1.1.Kā būtības, īpašību atbilsme noteiktām estētiskām prasībām, kas izraisa estētisko pārdzīvojumu, piesaista interesi.
PiemēriJāņa Mediņa «Uguns un nakts» mūzikai piemīt jo sevišķs emocionāls valdzinājums..
- Jāņa Mediņa «Uguns un nakts» mūzikai piemīt jo sevišķs emocionāls valdzinājums..
- Prātā iespiedās gan gudrais padoms, gan pati [tautas] dziesma ar savu gadsimtos noslīpēto formu, kas saturam piešķir īpašu valdzinājumu..
- ..es [mazpilsētas meitene Rīgā] vēl esot provinciete un kafejnīcu īsto valdzinājumu neizprotot.
Avoti: 8. sējums