valdzināt
valdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Piesaistīt (kādu), izraisot patiku, interesi, vēlēšanos tuvoties.
PiemēriAlma valdzināja kursa un citu nodaļu zēnus ar savu tēlaino runu, ar.. veclaiku romanču dziedāšanu studentu draudzības vakaros.
- Alma valdzināja kursa un citu nodaļu zēnus ar savu tēlaino runu, ar.. veclaiku romanču dziedāšanu studentu draudzības vakaros.
- ..Spīdola [Lilitas Bērziņas tēlojumā] vispirms bija ar skaistumu un sievišķību apveltīta sieviete, kura valdzināja Lāčplēsi.
1.1.Būt tādam, kas izraisa (kādam) estētisku pārdzīvojumu, piesaista interesi.
PiemēriMaizes lauka skaistums vienmēr cilvēku ir valdzinājis.
- Maizes lauka skaistums vienmēr cilvēku ir valdzinājis.
- Automobiļi Ģirtu valdzināja sen. Mazs būdams, viņš allaž apstājās pie ielas malā stāvošām automašīnām, bet vēlāk, paaudzies, ilgi kavējās, vērodams, kā šoferis rīkojas ap auto iekšām zem paceltā motora pārsega.
1.2.intrans.
PiemēriJaunsudrabiņa humors visvairāk valdzina viņa «Baltā grāmatā», lai minam tikai lieliski izdevušās «Siļķes», prusaku medības..
- Jaunsudrabiņa humors visvairāk valdzina viņa «Baltā grāmatā», lai minam tikai lieliski izdevušās «Siļķes», prusaku medības..
- ..grāmatas valdzināja ar neredzētu spēku. Tās piesaistīja domas, lika pašam vērtēt un pārvērtēt..
Avoti: 8. sējums