valdījums
valdījums -a, v.
1.jur. Lietas faktiska atrašanās pie personas (pilsoņa, juridiskas personas), faktiskā vara pār lietu, kas šai personai dod iespēju fiziski un saimnieciski iedarboties uz lietu.
PiemēriNelikumīgs valdījums.
- Nelikumīgs valdījums.
- Mantas valdījuma tiesības.
- ..ja automašīna izgājusi no jūsu valdījuma bez jūsu vainas, cita pilsoņa prettiesiskas darbības rezultātā, domāju, ka jums nebūs jāsedz ar citas personas noziedzīgo rīcību nodarītie zaudējumi.
Stabili vārdu savienojumiIevest valdījumā.
- Ievest valdījumā — Saskaņā ar tiesas lēmumu nodot īpašumu jaunam īpašniekam.
2.Tas (parasti zeme, apgabals), ko pārvalda (piemēram, monarhs).
Piemēri..Polijas karalis Stefans Batorijs, kas 1582. gadā Vidzemi pievienoja saviem valdījumiem, divus gadus vēlāk mazo miestiņu [Valku] nolemj aplaimot ar pilsētas tiesībām.
- ..Polijas karalis Stefans Batorijs, kas 1582. gadā Vidzemi pievienoja saviem valdījumiem, divus gadus vēlāk mazo miestiņu [Valku] nolemj aplaimot ar pilsētas tiesībām.
Avoti: 8. sējums