valgums1
valgums -a, v.; parasti vsk.
Mitrums, slapjums (parasti neliels).
PiemēriSajust patīkamu valgumu.
- Sajust patīkamu valgumu.
- Valgums acīs.
- ..pēc vakardienas pērkona lielceļš vairs neputēja, taču peļķu arī vairs nebija, jo iztvīkusi zeme jau uzsūkusi visu valgumu..
- Lietus nelija. Bet viss likās piemircis arī tāpat, sūna valguma pilna kā sūklis.
- Daļa kareivju drīkstēja atveldzēties upītes ūdeņos. Patīkami glaudās vēsais valgums pie gājienā satvīkušām miesām.
Avoti: 8. sējums