varmācīgs
varmācīgs -ais; s. -a, -ā
varmācīgi apst.
1.Tāds, kas patvarīgi lieto varas līdzekļus, spaidus (pret kādu). Tāds, kas lieto fizisku spēku (pret kādu), tāds, kas ar fizisku spēku pakļauj sev (kādu).
PiemēriViņš [Vasko da Gama], pēc laikabiedru vērtējuma, bija.. varmācīgs jaunu zemju atklājējs un iekarotājs.
- Viņš [Vasko da Gama], pēc laikabiedru vērtējuma, bija.. varmācīgs jaunu zemju atklājējs un iekarotājs.
- pārn. Laiks citādi rīkoties nevar Ar prieku un laimi, un mokām -Tos kopā ar gadiem, ko dzimšana deva, Viņš varmācīgs izrauj no mūsu rokām.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
Piemēri..viņš [rakstnieks] centies parādīt leģionos varmācīgi sadzīto latviešu jauniešu traģēdiju.
- ..viņš [rakstnieks] centies parādīt leģionos varmācīgi sadzīto latviešu jauniešu traģēdiju.
- Latvijas lauksaimniecības vienlaidu kolektivizācija, ko staļiniskais režīms varmācīgi izdarīja četrdesmito gadu beigās, radīja dziļas un smagas sekas republikas lauku un visas sabiedrības attīstībā.
- «..Kalējs pret viņu jau pirmajā vakarā izturējies varmācīgi, lietojis fizisku spēku un aizžņaudzis kaklu.»
- pārn. Kāpās vējš šņāca priedēs un varmācīgi locīja zarus.
2.Tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu.
Piemēri..viņš tiešām bijis tik šaursirdīgs, mantkārīgs un varmācīgs cilvēks..
- ..viņš tiešām bijis tik šaursirdīgs, mantkārīgs un varmācīgs cilvēks..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKaut kas varmācīgs bija Idas raksturā.. Arvien viņa uzspieda citām meitenēm savus ieskatus, domas un jēdzienus.
- Kaut kas varmācīgs bija Idas raksturā.. Arvien viņa uzspieda citām meitenēm savus ieskatus, domas un jēdzienus.
- Nikolīne taču nebija ne vīzdegunīga, ne augstprātīga, viņa pat pateicās, kur vajagº, nevilka sarunu garu, bet arī nepārtrauca pārāk varmācīgi.
Avoti: 8. sējums