Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
vecīte
vecīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; ar sirsnīgu emocionālo noskaņu
Veca sieviete. Vecenīte.
PiemēriMaziņā vecīte smaidīgām, bezgala laipnām acīm, roku pasniegdama, uzmanīgi paskatījās ciemiņā..
  • Maziņā vecīte smaidīgām, bezgala laipnām acīm, roku pasniegdama, uzmanīgi paskatījās ciemiņā..
  • ..manī mostas atmiņas par Katiņu, mazu, salīkušu vecīti, ko pirms dažiem gadiem satiku Klauču invalīdu namā.
  • sal. Klēts pakaļā savas pēdējās dienas dzīvo vēl trīs vecas, salīkušas meža ābeles.., aiz nespēka uz klētiņas jumta ar zariem atbalstīdamās kā gurdenas vecītes uz saviem ķeģiem.
  • pārn. Dārznieki bija samērā vecas mājas,.. jo pēdējos gadu desmitos saceltas tik daudz jaunas, ka tāda, kurai gadu piecdesmit.. jau jāsāk pie vecītēm skaitīt.
Avoti: 8. sējums