Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vecīte
vecīte -es, dsk. ģen. -šu, s.; ar sirsnīgu emocionālo noskaņu
Veca sieviete. Vecenīte.
PiemēriMaziņā vecīte smaidīgām, bezgala laipnām acīm, roku pasniegdama, uzmanīgi paskatījās ciemiņā..
Avoti: 8. sējums