veikals
veikals -a, v.
1.Telpa, arī celtne tirdzniecībai. Tirdzniecības uzņēmums.
PiemēriMaizes veikals.
- Maizes veikals.
- Grāmatu veikals.
- Audumu veikals.
- Nošu veikals.
- Saimniecības preču veikals.
- Dāvanu veikals.
- Pašapkalpošanās veikals.
- Veikala skatlogs.
- Veikala īpašnieks.
- Iepirkties veikalā.
- ..otrpus ielas virs pārtikas veikala te zaļi, te sarkani zaigoja neona burtu mēmie plaiksnījumi: «...gastronomija... gastronomija..»
- Viņa [bērnu nama priekšniece] gan bija pamanījusi viņa [Anša Zuša] jauno vasaras uzvalku, nevis pirktu gatavu apģērbu veikalā.., bet pasūtītu pie pirmšķirīga drēbnieka..
- Es aizgāju uz veikalu, kas atradās blakus kantorim. Aiz letes stāvēja Bārbra un garlaikojās. Darba laikā te ieradās tikai retais pircējs.
- Aija bija laimīgāka: viņu pieņēma par viesu apkalpotāju kādā nelielā ēdienu veikalā.
Stabili vārdu savienojumiĒdienu veikals. Komisijas veikals.
- Ēdienu veikals novec. — Ēdnīca.
- Komisijas veikals — Veikals, kurā par zināmu atlīdzību pieņem preces no iedzīvotājiem pārdošanai.
- Kulinārijas veikals — Veikals, kur pārdod ēdienu pusfabrikātus vai gatavus ēdienus.
- Valūtas veikals — Veikals, kurā preces pārdod par valūtu.
2.Tirdznieciska, arī finansiāla darbība, arī darījums.
PiemēriPēc ilgas tirgošanās vienojās, ka Nagainis dos vekseli par pieciem tūkstošiem latu, bet akcijas saņems par diviem un pus [divarpus tūkstošiem]. Arī šādu veikalu Nagainis uzskatīja par izdevīgu..
- Pēc ilgas tirgošanās vienojās, ka Nagainis dos vekseli par pieciem tūkstošiem latu, bet akcijas saņems par diviem un pus [divarpus tūkstošiem]. Arī šādu veikalu Nagainis uzskatīja par izdevīgu..
- Blakus zemkopībai Slaucējs.. nodevās arī - lai gan reti - ar naudas veikaliem un nekaunējās ņemt desmit, divpadsmit un pat vairāk rubļu no simta.
Avoti: 8. sējums