veiklums
veiklums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → veikls1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Veiklība (1).
PiemēriMāte rīkojās žigli un ar parasto veiklumu.
- Māte rīkojās žigli un ar parasto veiklumu.
- Vardēm nav ne asu zobu, ne arī kā cita, ar ko pretoties [uzbrucējam], tās var paļauties vienīgi uz savu kāju veiklumu..
- ..varbūt vēl kāda darba veiklumu tu, mana zvejnieku dzimta, devi.
2.Vispārināta īpašība → veikls2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Veiklība (2).
Piemēri..viņa kautrējās traucēt šo svinīgo sapulci, kura viņu pagodināja, izvēlēdama par savu aizstāvi un uzticēdama viņa veiklumam un maņai visas sabiedrības godu.
- ..viņa kautrējās traucēt šo svinīgo sapulci, kura viņu pagodināja, izvēlēdama par savu aizstāvi un uzticēdama viņa veiklumam un maņai visas sabiedrības godu.
Avoti: 8. sējums