veiksme
veiksme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.parasti vsk. Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši. Laime (2).
Piemēri..ikviena cilvēka dzīvē liela, dažreiz pat izšķiroša nozīme ir gadījumam, nejaušībai un veiksmei..
- ..ikviena cilvēka dzīvē liela, dažreiz pat izšķiroša nozīme ir gadījumam, nejaušībai un veiksmei..
- Cik gan brīnišķīgs liktenis, kas viņu no galīgā posta bija pacēlis necerētā augstumā. Spoža veiksme pavadīja visur.
- Helēna sapņoja par dzintara gabalu, kuru atradīs. Jāiet bija vienai, tas veiksmes priekšnoteikums.
2.parasti vsk. Prasme, veiklība (darbībā, darbā), kas rada pozitīvu rezultātu.
PiemēriDarba veiksme.
- Darba veiksme.
- Viņa rokas ar atzīstamu veiksmi veido ziedu trauciņus, svečturus, kausus, vāzītes.
3.Panākums, sasniegums.
PiemēriTēlnieka bagātajā mūžā bija daudz veiksmju un sasniegumu.
- Tēlnieka bagātajā mūžā bija daudz veiksmju un sasniegumu.
- Ievēlēja [par direktoru] Aleksi Mierlauku, kas, pēdējo režijas veiksmju spārnots, gatavojās jauniem uzvedumiem.
- ..ikviens vēlreiz domās atcerējās visu, ko viņi šai vasarā bija darījuši un paveikuši. Atcerējās visas veiksmes un neveiksmes, visus labos un sliktos darbus.
Stabili vārdu savienojumiLabu veiksmi! Veiksme (uz)smaida.
- Labu veiksmi! — Saka, novēlot veiksmi, panākumus.
- Veiksme (uz)smaida idioma — Saka, ja veicas, laimējas.
Avoti: 8. sējums