veiksme
veiksme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.parasti vsk. Ļoti labvēlīgu apstākļu kopums, kuri parasti sagadās nejauši. Laime (2).
Piemēri..ikviena cilvēka dzīvē liela, dažreiz pat izšķiroša nozīme ir gadījumam, nejaušībai un veiksmei..
2.parasti vsk. Prasme, veiklība (darbībā, darbā), kas rada pozitīvu rezultātu.
PiemēriDarba veiksme.
3.Panākums, sasniegums.
PiemēriTēlnieka bagātajā mūžā bija daudz veiksmju un sasniegumu.
Stabili vārdu savienojumiLabu veiksmi! Veiksme (uz)smaida.
Avoti: 8. sējums