velēties
velēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.
1.Ilgāku laiku velēt, veikt ar velēšanu saistītus darbus.
PiemēriĶēķī bija vannā samērktas drēbes: māte šodien velēsies, dzīvos pa āru..
- Ķēķī bija vannā samērktas drēbes: māte šodien velēsies, dzīvos pa āru..
- ..māte ar māsu, vāles rakstā sizdamas, velējas tā, ka visa pamale skan.
- pārn. Līdaciņa velējās Zaļas niedras galiņā: Zīda krekls, zelta vāle, Sidrabiņa velētava.
2.sar. Velēt2.
PiemēriKad atbrauca ugunsvīri, Vējagalu jumts dega švirkstēdams. Bet Paulis, jāteniski sēdēdams uz kores, briesmīgā niknumā velējās ar slapju segu.
- Kad atbrauca ugunsvīri, Vējagalu jumts dega švirkstēdams. Bet Paulis, jāteniski sēdēdams uz kores, briesmīgā niknumā velējās ar slapju segu.
Avoti: 8. sējums