vieliskums
vieliskums -a, v.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → vielisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPareizi ieskaņota krāsa [gleznā], kaut arī visspilgtākajā, vistīrākajā sniegumā, spēj atdot vieliskumu.
- Pareizi ieskaņota krāsa [gleznā], kaut arī visspilgtākajā, vistīrākajā sniegumā, spēj atdot vieliskumu.
- Viņas [gleznotājas] daiļradē negaidot ienāk asa konkrētība, vēlēšanās tvert dabas redzamās īpašības: ..krāsu spilgtumu, vieliskumu un faktūru.
- Glezniecība suģestē ar savu tiešumu, ar krāsas juteklisko vieliskumu un maģisko pilnasinības ilūziju.
Avoti: 8. sējums