Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vienkāršums
vienkāršums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vienkāršs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienkāršība (l).
2.Vispārināta īpašība → vienkāršs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienkāršība (2).
PiemēriProblēmas vienkāršums.
3.Vispārināta īpašība → vienkāršs3, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienkāršība (3).
PiemēriTērpa vienkāršums.
4.Vispārināta īpašība → vienkāršs4, šīs īpašības konkrēta izpausme. Vienkāršība (4).
PiemēriJa vajadzētu ar vienu vārdu nosaukt Vijas visraksturīgāko īpašību, varētu teikt - vienkāršums.
Avoti: 8. sējums