vienpersonīgs
vienpersonīgs -ais; s. -a, -ā
vienpersonīgi apst.
Vienpersonisks.
PiemēriGalvenais ārsts vienpersonīgi pieņēmis lēmumus? Bet, piedodiet, vai viņš ar to ir pārkāpis savu kompetenci?
- Galvenais ārsts vienpersonīgi pieņēmis lēmumus? Bet, piedodiet, vai viņš ar to ir pārkāpis savu kompetenci?
- «Paldies Dievam, ka tu neesi pedagoģe,» Egils sacīja. «Tad tu mocītu desmitiem jaunu radījumu, tagad šis slogs jāiznes vienpersonīgi Valdai.»
Avoti: 8. sējums