vilcējs
vilcējs -a, v.
vilcēja -as, s.
1.Darītājs → vilkt.
2.folkl. Dziedātājs, kas dzied, nemainot vai nedaudz mainot toņa augstumu.
PiemēriAr teikto dziesmu melodiku saistās arī primitīvākais un reizē savdabīgākais latviešu tautas mūzikas vairākbalsības veids - dziedāšana ar teicējām, vilcējām un locītājām.
3.v.; tehn. Vilces mašīna, ko izmanto piekabju vai puspiekabju vilkšanai.
PiemēriKāpurķēžu vilcējs.
Avoti: 8. sējums