vilinājums
vilinājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → vilināt1.
PiemēriKrastā stāvēja pulciņš vasarnieku un skaļām balsīm aicināja gulbi, rokās vicinādami baltmaizes pusklaipus. Ikars pie sevis lūdzās, kaut putns nepeldētu uz krastu našķēties, kaut tas nedzirdētu vilinājumus.
Avoti: 8. sējums