vilinājums
vilinājums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → vilināt1.
PiemēriKrastā stāvēja pulciņš vasarnieku un skaļām balsīm aicināja gulbi, rokās vicinādami baltmaizes pusklaipus. Ikars pie sevis lūdzās, kaut putns nepeldētu uz krastu našķēties, kaut tas nedzirdētu vilinājumus.
- Krastā stāvēja pulciņš vasarnieku un skaļām balsīm aicināja gulbi, rokās vicinādami baltmaizes pusklaipus. Ikars pie sevis lūdzās, kaut putns nepeldētu uz krastu našķēties, kaut tas nedzirdētu vilinājumus.
- Tāpat kā lapsu, lūsi var pievilināt, atdarinot zaķa brēcienu... lūsis, kaut arī paēdis, labprāt nāk uz šādu vilinājumu.
2.Paveikta darbība, rezultāts → vilināt2.
PiemēriSkatuves vilinājums.
- Skatuves vilinājums.
- Pretoties naudas vilinājumam.
- Lasīšana ir brīnumu brīnums. Jo vairāk svešu, dīvainu vārdu, jo lielāks vilinājums: tur kaut kas slēpjas, mūzika skan.
- Jā, tur jau viņas gulēja - triju ceļinieku somas: divas lielākas un viena mazāka, katram sava. Paņemt un aizbraukt! Kāds tas bija vilinājums...
- Brīvkungs satvēra degvīna krūzīti. Atvairīt tās vilinājumu viņš nespēja.
Avoti: 8. sējums