villoties
villoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.; sar.
Kauties. Arī ķildoties.
PiemēriKopš Adāma un Ievas laikiem rakstnieks un kritika vienmēr ir villojušies kā divi salaulāti pretējo dzimumu īpatņi vidusmēra ģimenē, kur savstarpējām prasībām nav un, domājams, nekad nebūs gala.
- Kopš Adāma un Ievas laikiem rakstnieks un kritika vienmēr ir villojušies kā divi salaulāti pretējo dzimumu īpatņi vidusmēra ģimenē, kur savstarpējām prasībām nav un, domājams, nekad nebūs gala.
- pārn. Zvirbuļi čiepst, čiepst, lēkā, tad, spudūc, metas ar knābjiem cits cita pelēkajā pakrūtē. Nu tā villojas! Spalvas vien pa gaisu lido.
Avoti: 8. sējums