virpināt
virpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu). Arī ripināt.
Piemēri..viņš tīšām virpina papirosu, švītīgi divos pirkstos saņēmis.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) griežas, virzās lokā, aplī, spirālē.
PiemēriValērija turpināja slaucīt, virpināja lupatiņas stūri uz kociņa, lai tiktu klāt arī putekļiem, kas iestāvējušies gulēja rāmja griezuma dibenā.
2.1.Vīt, griezt (ko) lokā, aplī.
PiemēriVilis, kā parasti, kad gudroja lielu domu, virpināja pirkstos ūsu galus..
Avoti: 8. sējums