Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
virpojums
virpojums -a, v.
Paveikta darbība, rezultāts → virpot [1].
Piemēri..iecirknī apstrādā vienu detaļu pakāpeniski, un katram nākošajam [virpotājam] ir iespējams pārbaudīt iepriekšējā virpojumu.
  • ..iecirknī apstrādā vienu detaļu pakāpeniski, un katram nākošajam [virpotājam] ir iespējams pārbaudīt iepriekšējā virpojumu.
  • ..[albumā] ievietoti ļoti informatīvi raksti par kokgriezumu, virpojumu, intarsijām, ādas plastiku..
  • Par sīkplastiku nav uzskatāmas mazās suvenīrlellītes, kuras darinātas no koka virpojumiem..
Avoti: 8. sējums