virpotājs
virpotājs -a, v.
virpotāja -as, s.
1.Darītājs → virpot.
2.Cilvēks, kas nodarbojas ar virpošanu.
PiemēriDīvainā čirkstoņā ierēcās smirģeļi - tur virpotāji pieslīpēja griežņus..
- Dīvainā čirkstoņā ierēcās smirģeļi - tur virpotāji pieslīpēja griežņus..
- Marta: Viņš ir atslēdznieks, virpotājs. Vispār - viņš fabrikā ļoti iecienīts. Kur vien kāds smalkāks, atbildīgāks darbs, to dod Albertam..
- Ir operācijas, kuras prasa lielu veiklību. Ir tādas, kuras prasa lielu precizitāti. Ļoti svarīgi arī tas, cik dažādu operāciju virpotājs prot.
Avoti: 8. sējums