virspusējība
virspusējība -as, s.
Vispārināta īpašība → virspusējs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Virspusība.
PiemēriMākslai cilvēks jāatraisa no sastinguma, vienaldzības, truluma, virspusējības un, galvenais, no izlikšanās un divkosības..
Avoti: 8. sējums