virēja
virēja -as, s.
virējs -a, v.; retāk
Cilvēks, kas gatavo ēdienu.
Piemēri..no virtuves plūda sutinātu kāpostu smarža, un varēja sadzirdēt, kā tur.. skanīgās balsīs par kaut ko smejas virējas.
- ..no virtuves plūda sutinātu kāpostu smarža, un varēja sadzirdēt, kā tur.. skanīgās balsīs par kaut ko smejas virējas.
- Pirmā [izsūtījumā] sāka strādāt māte. Ēdnīcā par virēju. Viņa arī man pusdienlaikā pašāva kādu šķīvi ar biezāku zupu..
- Lielais katls meta burbuļus, virējs rīkojās piesarcis un nosvīdis; vīri dalīja maizi un meklēja karotes.
Avoti: 8. sējums