vitalitāte
vitalitāte -es, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → vitāls1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..gruntsgabalu pircējs izskatījās tāda spara un vitalitātes pielādēts, ka, likās, spētu saberzt saujās akmeņus.
- ..gruntsgabalu pircējs izskatījās tāda spara un vitalitātes pielādēts, ka, likās, spētu saberzt saujās akmeņus.
- Rūdolfa Baltaisvilka vitalitāte bija pilnīgs pretstats Žaņa noslēgtībai, klusēšanai.
- E. Radziņas mākslai kopumā piemīt liela vitalitāte, uzmundrinājuma spēks.
2.Vispārināta īpašība → vitāls2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriProblēmas vitalitāte.
- Problēmas vitalitāte.
Avoti: 8. sējums