voiloks
voiloks -a, v.; parasti vsk.
Biezs, blīvs velts audums.
PiemēriOlita atvēra zemas, ar voiloka strēmelēm apsistas durvis un ieveda mūs ar Ligiju mazā virtuvē, kas bija garaiņu pilna.
- Olita atvēra zemas, ar voiloka strēmelēm apsistas durvis un ieveda mūs ar Ligiju mazā virtuvē, kas bija garaiņu pilna.
- Smagā automašīna ar cisternu lēni brauca pa sacīkšu apli, aiz sevis vilkdama voiloka gabalu, virs kura kūpēja karsts ūdens.
Avoti: 8. sējums