vārdzināt
vārdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs [3] (1), nespēcīgs1.
PiemēriPasaule viņu [zēnu].. mērdēja un vārdzināja...
- Pasaule viņu [zēnu].. mērdēja un vārdzināja...
- Saspīlējums birojā Olivera aplamību dēļ vārdzināja arī Aleksandru.
2.Psihiski mākt, gurdināt.
PiemēriIepriekšējie mālderi bija viņu vārdzinājuši ilgāk par mēnesi, piecreiz prasījuši piemaksu paģiru lāpīšanai..
- Iepriekšējie mālderi bija viņu vārdzinājuši ilgāk par mēnesi, piecreiz prasījuši piemaksu paģiru lāpīšanai..
- Meta to [aprakstu] uzrakstīja aiz spītības pret Mišu, kas viņu vārdzināja ar apnicīgajiem ziņojumiem.
- Ja aktiera spēli, piemēram, nevar uztvert, viņš mūs nevis valdzina, bet vārdzina.
Avoti: 8. sējums