vārīties
vārīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Pariet visā (šķidruma) tilpumā no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī attiecīgas (parasti augstas) temperatūras iedarbībā.
PiemēriPiens vārās.
- Piens vārās.
- Tauki vārās.
- Tērauds vārās.
- Strauji vārīties.
- Lēni vārīties.
- Atsēdusies uz ķeblīša, Elma tīra kartupeļus... Eipurtēvs kurina plītī uguni, liek ūdeni vārīties.
- Zīra: Es tūlīt uzlikšu ūdeni vārīties.
1.1.Būt tādam, kurā notiek šāda agregātstāvokļa maiņa (par traukiem, ierīcēm u. tml.).
PiemēriTējkanna vārās.
- Tējkanna vārās.
- Radiators sāk vārīties.
- Pagalmā virs ugunskura vārījās melns katls..
- Uz plīts sāka vārīties trumulis, vienmuļi un skumji sīcot..
- Kalpu istabā ziemu pastāvīgi vārījās grāpīši, mezdami mutuļiem gaisā siltus garaiņus, izplatot visapkārt dažādākās smaržas.
- pārn. Lai tas negaisa katls virs galvas vārās.
- pārn. Dārzs vārījās kā liels smaržu katls, un reibīgie tvaiki darīja gurdu.
1.2.pārn. Spēcīgi viļņoties, virpuļot, mutuļot, arī izdalīt tvaikus, garaiņus (parasti par ūdenstilpi).
PiemēriUpe vārījās pavasara vējā un izelpoja mitrumu un mīkstu miglu.
- Upe vārījās pavasara vējā un izelpoja mitrumu un mīkstu miglu.
- ..Daugavas ledū izrautās spraugas mutuļo un vārās aukstos garaiņos..
- Mazā kalnu upīte vārās lašu nārstā.
- Krasta pusē ar skaļu plunkšķi uzmutuļoja zivs. Tūdaļ otra, treša, līdz ezers vienā vietā sāka vārīties.
1.3.pārn. Risināties ļoti intensīvi, nepārtraukti, arī ilgstoši (par kauju, apšaudi). Būt skaļam, nepārtrauktam, arī ilgstošam (par, parasti šāvienu, sprādzienu, troksni). Būt tādam, kurā norisinās ļoti intensīva kauja, apšaude, arī ir dzirdams skaļš, nepārtraukts, arī ilgstošs, parasti šāvienu, sprādzienu, troksnis (par vietu, teritoriju, vidi).
PiemēriVisapkārt vārījās kauja. Mīnas sprāga zemē un augstu virs pozīcijām..
- Visapkārt vārījās kauja. Mīnas sprāga zemē un augstu virs pozīcijām..
- Ap ievainoto pārsiešanas punktu iesākumā vārās elles guns, un dažu labu, kas asiņodams atrāpojis šurpu, turpat pie ārsta kājām nobeidz lode..
- ..šāvienu tarkšķi Pilskraujas virzienā vārījās aizvien niknāk.
- Aiz meža dunēja un dunēja. Vārījās visa pamale..
- Vācu tranšejās viss vārās, sten, rūc un dun, un katru mirkli mēs gaidām, ka sāksies mūsu bataljona uzbrukums.
1.4.pārn. Risināties ļoti spraigi, strauji (par parādībām sabiedrībā).
Piemēri«Redziet, kā pie mums iet! Ne iet, bet vārās, un tā cauru dienu.»
- «Redziet, kā pie mums iet! Ne iet, bet vārās, un tā cauru dienu.»
- Kad mēs savā laikā vēl dzīvojām Latvijā, vai tu atceries, kā tur gan viļņoja un vārījās mūsu kultūras dzīve!
1.5.pārn. Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
PiemēriTaču tobrīd manī kaut kas tā plosījās, tā vārījās, ka es vienkārši vairs nekontrolēju savu rīcību.
- Taču tobrīd manī kaut kas tā plosījās, tā vārījās, ka es vienkārši vairs nekontrolēju savu rīcību.
- Es iekšēji vārījos, kaut gan ārēji centos izlikties mierīgs.
1.6.pārn.; sar. Runāt, parasti daudz, ātri, arī aplam, nevajadzīgi.
PiemēriKā paša nelabā dīdīts, bodnieks atsāka vārīties par partizāniem un pieminēja mūsu redzēto gūstekni.
- Kā paša nelabā dīdīts, bodnieks atsāka vārīties par partizāniem un pieminēja mūsu redzēto gūstekni.
- «Es esmu tēva meita, Iveta - mammas..» Iveta parausta māsu aiz elkoņa, lai nevārās..
- pārn. «Mednieki būdā ielien tumsā, guļ uz vēdera un gaida, kad lēks saule un rubeņi sāks vārīties. Tad mednieki šauj virsū.»
2.parasti 3. pers. Atrodoties karstā šķidrumā, kurā notiek pāreja no šķidra agregātstāvokļa gāzveida agregātstāvoklī, būt tādam, kam rodas citādas ķīmiskās, uzbūves u. tml. īpašības.
PiemēriKatlā vārās kartupeļi..
- Katlā vārās kartupeļi..
2.1.Tikt gatavotam šādā šķidrumā.
PiemēriMan patīk noskatīties, kā vārās putra. Man patīk to maisīt ar karoti, lai tā neiet pāri.
- Man patīk noskatīties, kā vārās putra. Man patīk to maisīt ar karoti, lai tā neiet pāri.
- «Vai nav jauki,» Dzintra teica, «mēs pie mājas, un tādas gardas vakariņas vārās...»
2.2.Tikt turētam šādā šķidrumā, parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā, tā, ka zūd kas nevēlams (piemēram, traipi), iet bojā mikroorganismi – parasti par veļas gabaliem.
PiemēriKabatas lakati vārās.
- Kabatas lakati vārās.
- Dvieļi vārās.
- Uz plīts lielā alumīnija katlā vārās veļa.
Stabili vārdu savienojumiAsinis vārās. Dusmas vārās. Mute vārās. Sirds (arī iekšas) vārās, arī sirdī (arī iekšā) vārās.
- Asinis vārās — sar. Saka, ja pārņem niknums.
- Dusmas vārās — sar. Saka, ja ir ļoti dusmīgs un (parasti) apvalda dusmas sevī.
- Mute vārās — vienk. Saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
- Sirds (arī iekšas) vārās, arī sirdī (arī iekšā) vārās — sar. Saka, ja pārņem lielas dusmas, sašutums.
- Vārās kā katls — sar. Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā. Saka par vietu, kur noris ļoti aktīva, dzīva darbība.
- Vārās kā putras katls — sar. Saka par cilvēku, kas daudz un ātri runā, pļāpā.
- Vārās kā raganu (arī elles) katls (arī katlā), arī vārās kā elle (arī pekle) — 1. Saka par parādībām dabā spēcīgā vētrā, negaisā.2. Saka par sīvām kaujām.3. Saka par spraigiem, arī haotiskiem notikumiem (sabiedrībā).
- Vārīties dusmās — sar. Būt ļoti dusmīgam.
- Vārīties savā sulā — sar. Darboties, neievērojot citus cilvēkus, apstākļus, situāciju.
Avoti: 8. sējums