vāvere
vāvere -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
PiemēriParastā (arī Eirāzijas) vāvere.
- Parastā (arī Eirāzijas) vāvere.
- Kaukāza vāvere.
- Klinšu vāvere.
- Vāveres ligzda.
- Vāvere čokstina.
- Vāvere tupēja ne augstu kokā, asiem zobiem lupināja priekšķepās stingri samiegtu čiekuru..
- Lielākos [koku] dobumos.. riekstu vai žāvētu sēņu klēti ierīko vāvere..
- Vāverēm ir neapšaubāmi liela kulturāli estētiska nozīme, jo tās atdzīvina un bagātina apdzīvoto vietu parkus un dārzus.
- pārn. Puikas skaudīgi vēro apgaismotājus, kas veikli kā vāveres tekalē pa dzelzs režģu torņiem gar skatuves malām..
- pārn. Jaunajai sievai darbā bija vāveres solis..
- pārn. Liesmu vāveres pār malku lēkā..
Stabili vārdu savienojumiGriezties (arī skriet) kā vāverei ritenī.
- Griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī idioma — Atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā).
- Vāveres ritenis — Rotējoša cilindrveida ierīce, kas rada nebrīvē dzīvojošām vāverēm iespēju skriet, kustoties šādas ierīces iekšienē.
2.dsk.; zool. Grauzēju kārtas dzimta, pie kuras pieder sīki un vidēji lieli grauzēji, piemēram, murkšķi, susliki, vāveres.
Avoti: 8. sējums