vējajaka
vējajaka -as, s.
Vējjaka.
Piemēri..viņš.., uzmetis plecos vējajaku, devās pie laivām.
- ..viņš.., uzmetis plecos vējajaku, devās pie laivām.
- ..Gunta Tīlmane, jauna, ņipra meiča paīsām biksēm kājās, vējajakas kapuci pacēlusi pār galvu, apstaigā savu saimniecību, kur zivju meistars un laboranti nosaka pievesto siļķu kvalitāti.
- Vējajaka no lietusmēteļa auduma vai velvēta. Piedurknēm reglāna griezums..
Avoti: 8. sējums