vērmele
vērmele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
PiemēriVērmeļu cers.
- Vērmeļu cers.
- Rūgtā vērmeļu smarža.
- Vērmeļu tēja.
- Vērmeļu tinktūra.
- Vērmeļu laputs.
- Pie mājām bieži audzē arī vērmeles.., ko lieto ārstniecībā..
- Kad sakuplo vērmeles, tās piesmaržo visu pasauli - tāda spirgta, rūgtena smarža, neatelpoties.
- Tikai vērmeles visapkārt vīst, Reibstot pašas savā rūgtā tvanā.
- pārn. Viņi ir pārnākuši no vērmeļu zemes Un savā dzimtajā dus.
- pārn. Dvēsele vērmeļu rūgtuma pilna.
Stabili vārdu savienojumiRūgts kā vērmele (arī žults).
- Rūgts kā vērmele (arī žults) — Ļoti rūgts.
1.1.parasti dsk. No šī auga iegūtā sula, tinktūra, tēja u. tml.
PiemēriNeticu nevienam viņas vārdam, tomēr tā nelāgi un nepatīkami. It kā būtu vērmeles iedzērusi, un rūgtums nezūd un nezūd.
- Neticu nevienam viņas vārdam, tomēr tā nelāgi un nepatīkami. It kā būtu vērmeles iedzērusi, un rūgtums nezūd un nezūd.
- Vērmeles kairina centrālo nervu sistēmu un reizē iedarbojas uz sirdi, kuņģa un zarnu traktu un nierēm.
- Vērmeles.. pastiprina žults izdali..
Stabili vārdu savienojumiVērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens.
- Vērmeļu (arī darvas, rūgts) piliens idioma — Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
Avoti: 8. sējums