vīkstīties
vīkstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.; apv.
1.Vīstīties1.
PiemēriVīkstīties siltā lakatā.
- Vīkstīties siltā lakatā.
- pārn. ..gan es biju vīkstījies ar kažoku ielāpiem.
2.Lēni, arī neveikli kustēties.
PiemēriMan likās, ka tādi aizdomīgi stāvi vīkstījās pa viņu ielas pusi.
- Man likās, ka tādi aizdomīgi stāvi vīkstījās pa viņu ielas pusi.
- Abi [suns un vācietis] nogāzās. Un kādu brīdi klusām vīkstījās pa grīdu.
2.1.Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem). Locīties (4).
PiemēriZutis vīkstās pa roku.
- Zutis vīkstās pa roku.
- pārn. Drūmi ap «Slavas» [kuģa] dūmeņiem vīkstās mahorkas dūmi.
3.Vīstīties2.
Piemēri..neciešu lēnus cilvēkus bez asuma, kas tīstās un vīkstās.
- ..neciešu lēnus cilvēkus bez asuma, kas tīstās un vīkstās.
- Nebūs laika vairs otrreiz dzeramo pasūtīt. Bet Krūklis vīkstās un vīkstās. Pārmeklē kabatas, izvelk saliekamo nazi, atvāž to un vēl varen ilgi slauka papīra salvetē..
Avoti: 8. sējums