vīt | LLVV

vīt

vīt viju, vij, vij, pag. viju; trans.

1.Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu). Šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).

PiemēriVīt ozollapu vainagu.

Vīt ozollapu vainagu.
..viņš noņēma cepuri, sāka jautri dungot un vija ziedus ap cepures loku.
Sīks, sabirzis ziediņš, - Zīdautā tīts, - Viņš bija toreiz Tev matos vīts.
Vai atceries, kā smaržo jāņuzāles, kad vainagos tās vij un galvā liek..
Apenājs ilgi čubināja rudzu kūlīti, apdomīgi izmeklēja sauju garāku stiebru un, grīsti vīdams, izslējās taisns.
pārn. Tu kuršu, zemgaļu un līvu Rīga, Tu dūrainis, kas silts un izrakstīts, Ir tavi raksti mūžam nemierīgi, Ar balto bieži melnais kopā vīts.

1.1.Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).

PiemēriVīt pātagas auklu.

Vīt pātagas auklu.
Vīt grožus.
Vijamais kāsis.
Pa ziemu viņa reizēm pārnesa kaņepājus un pakulas, un Pasaules Klāvs vija auklas un pinekļus.
Banānus var gan cept, gan vārīt, gan kaltēt. No augu šķiedras vij izturīgas virves un auž tīklus.
pārn. Tie [ceļinieki] dodas projām. Kur okeāni Vij zemei apkārt Viļņainu jostu..
pārn. Draudzība te bija vijusi stipras saites starp krodzinieku pāri un apkārtējiem saimniekiem.

1.2.Liekot pamīšus, aplī (tievus zarus, saknes u. tml.), veidot (ligzdu) – par putniem.

PiemēriLauka balodis savu ligzdu vij kādā kuplā eglē no koku zariņiem.

Lauka balodis savu ligzdu vij kādā kuplā eglē no koku zariņiem.
Netālu uz kāda pussagruvušā šķūņa jumta ritenī savai ģimenei jaunu ligzdu vija stārķis.
Ap stumbriem vēl palu ūdeņi Tikai pamazām krītas, Un ligzda ozola dobumā Nav no dūnām vīta..

1.3.pārn. Panākt, būt par cēloni, ka veidojas (loks, aplis, spirāle).

Piemēri..sīki sniga, vējš vija asus virpuļus un lipināja acis ciet.

Stabili vārdu savienojumiVīt (arī griezt, ritināt) gredzenā.

1.4.pārn. Atrodoties (kam) apkārt, segt, klāt (to).

PiemēriUn atkal sniegoti mākoņi slīd, Šķiet, visas birzis jau kupenās vītas.

Un atkal sniegoti mākoņi slīd, Šķiet, visas birzis jau kupenās vītas.
..Stumbrus vija vakara tumšās ēnas.
Kraulis atmiņās sen nav dzīvojis. Tās viņu apvij, kā ūdenszāles vij vientuļu līni, skan uzvārdi, gadaskaitļi..

1.5.pārn. Risināt (domu, sarunu, sižetu u. tml.).

Piemēri«Nu mēs esam bagāti. Un pēc gada visi teiks: «Bagātais Vālodze! Purvs viņam atnesa laimi!»» Strautiņš turpināja vīt savu domu.

«Nu mēs esam bagāti. Un pēc gada visi teiks: «Bagātais Vālodze! Purvs viņam atnesa laimi!»» Strautiņš turpināja vīt savu domu.
Smagu domu vīdams, Zauris mina trauslo sniegu..
Un valodas mēs vijām Visnotaļ lēnīgas..

1.6.parasti divd. formā: vīts; pārn. Būt tādam, kas apveltīts (ar ko, piemēram, slavu, ievērību).

Piemēri..atklājas Pola Robsona dziedātāja un aktiera spējas. Sākas viņa koncertceļojums pa Eiropu. Slavas vīts, viņš atgriežas Amerikā.

..atklājas Pola Robsona dziedātāja un aktiera spējas. Sākas viņa koncertceļojums pa Eiropu. Slavas vīts, viņš atgriežas Amerikā.
Daudz dzidru un duļķainu ūdeņu sīkā upelīte.. aiznesusi uz sirmo teiku vīto Burtnieku..

Stabili vārdu savienojumiVīt (arī novīt, retāk ievīt) ligzdu. Vītas (arī vītņu, riņķa) kāpnes (arī trepes).

Avoti: 8. sējums