Paplašinātā meklēšana
Meklējam vīt.
Atrasts vārdos (152):
- vīt:1
- vīte:1
- vīte:2
- vīts:1
- vītēt:1
- vītne:1
- apvīt:1
- atvīt:1
- ievīt:1
- izvīt:1
- novīt:1
- pavīt:1
- savīt:1
- uzvīt:1
- kvīts:1
- svīta:1
- švīts:1
- švīts:2
- vīties:1
- vītiņš:1
- vītņot:1
- vītols:1
- vītums:1
- aizvīt:1
- pārvīt:1
- pievīt:1
- ķīvīte:1
- rīvīte:1
- svītra:1
- vītenis:1
- vīterēt:1
- vīteris:1
- vīterot:1
- vītināt:1
- vītītis:1
- svītrot:1
- švītība:1
- švītīgs:1
- vulvīts:1
- vītaļģes:1
- vītņmērs:1
- vītolājs:1
- apvīties:1
- atvīties:1
- biskvīts:1
- caurvīts:1
- devītais:1
- ievīties:1
- izvīties:1
- izvītņot:1
- kurvītis:1
- lavīties:1
- novīties:1
- novītums:1
- prievīte:1
- savīties:1
- savītņot:1
- svīteris:1
- svītrots:1
- šķīvītis:1
- uzvīties:1
- vītenisks:1
- vīteņaugi:1
- vīteņroze:1
- vītņurbis:1
- vītņveida:1
- vītollapu:1
- aizvīties:1
- apvītināt:1
- devītdaļa:1
- iesvītrot:1
- izsvītrot:1
- nosvītrot:1
- novītināt:1
- pasvītrot:1
- pavīterot:1
- pavītināt:1
- pievīties:1
- rupjvītne:1
- sasvītrot:1
- savītināt:1
- svītrains:1
- svītrenis:1
- švītēties:1
- švītīgums:1
- uzvīterot:1
- zemsvītra:1
- aizvīterot:1
- atlavīties:1
- devītnieks:1
- ielavīties:1
- izlavīties:1
- mežvītenis:1
- nolavīties:1
- palavīties:1
- pārsvītrot:1
- piesvītrot:1
- pievīterot:1
- pusnovītis:1
- sīkgalvīte:1
- slīpsvītra:1
- smalkvītne:1
- sudrabvīts:1
- svītraukla:1
- svītrojums:1
- svītrveida:1
- uzlavīties:1
- zilgalvīte:1
- vītņgaldiņš:1
- vītņgriezis:1
- vītņveidīgs:1
- aizlavīties:1
- bungplēvīte:1
- pārlavīties:1
- pielavīties:1
- pūpolvītols:1
- svītrainība:1
- svītrainums:1
- svītrlīnija:1
- svītrvilcis:1
- šķērssvītra:1
- taktssvītra:1
- vorobjevīts:1
- zeltgalvīte:1
- vītņgrieznis:1
- grozgalvītis:1
- iesvītrojums:1
- ievīteroties:1
- izsvītrojums:1
- izsvītroties:1
- mazsvītrains:1
- pasvītrojums:1
- sārtsvītrots:1
- sidrabvītols:1
- sīksvītrains:1
- sudrabvītols:1
- svītrveidīgs:1
- zeltgalvītis:1
- ziedkurvītis:1
- vītskābbarība:1
- aizvīteroties:1
- konjunktivīts:1
- pelēksvītrots:1
- sārtsvītrains:1
- šķērssvītrots:1
- šķiedrgalvīte:1
- tumšsvītrains:1
- pelēksvītrains:1
- sarkansvītrots:1
- šķērssvītrains:1
- taisnstūrvītne:1
- sarkansvītrains:1
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (355):
- (Pār)vilkt krustu (pāri) (Pār)svītrot (ko).
- Sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
- cukuriņš Ābele ar nelieliem, sarkansvītrotiem, cietiem, saldiem āboliem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
- rīdze Adījuma (cimda, zeķes) valnis. Valnī ieadīta citas krāsas svītra.
- aizskrūvēt Aizgriezt līdz galam (skrūvi vai citu vītņotu detaļu).
- švauksts Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs cilvēks.
- švaukstīgs Ākstīgs, pārspīlēti švītīgs, arī balamutīgs.
- vainags Aplī sasieta ziedu, lapu vai zaru vītne.
- vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā).
- vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums.
- griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
- vilna Apmatojums, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (zīdītājdzīvniekiem - aitai, kazai, kamielim u. tml.). Arī no šāda apmatojuma iegūta šķiedra.
- apvērpties Aptīties, apvīties (par dziju, pavedienu).
- aptīties Apvīties (ap ko, kam apkārt).
- aizliekties Ar līkumu aizvirzīties, aizvīties (par ceļu, upi u. tml.).
- kaķēt Ar namdara darbarīku (kaķi) ievilkt svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- pergola Ar vīteņaugiem rotāta lapene. Ar vīteņaugiem rotāta galerija, kas sastāv no koka vai akmens stabu vai vieglu arku rindām, kuras augšdaļā savieno režģi.
- zandarts Asaru dzimtas plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem.
- skumbrija Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsa ar perlamutra mirdzumu.
- makrele Asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnami šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu. Skumbrija.
- izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot).
- aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu). Aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- vītols Ātraudzīgs vītolu dzimtas divmāju kokaugs ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs (pūpolos) sakārtotiem ziediem.
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši uzvilkt (piemēram, svītru), arī uzzīmēt.
- solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
- atšķetināt Attīt, atritināt vaļā, atvīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu). _imperf._ Šķetināt vaļā.
- iezīmēt Atzīmēt, norādīt (uz ko), ievelkot (kur, piemēram, svītru, līniju) - par aparātiem, ierīcēm.
- Šķērssvītru muskuļaudi Audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
- Šķērssvītru muskuļaudi Audi, kas veido šķērssvītru muskuļus.
- svītraukla Aukla svītru iezīmēšanai.
- brauniņš Automātisko, vītņoto šaujamieroču (pistoļu, ložmetēju) sistēma. Šīs sistēmas pistole.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- nūjiņa Baktērija, kurai ir iegarenas svītriņas forma. Bacilis.
- sudrabvītols Baltais vītols.
- paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas. Valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
- bungādiņa Bungplēvīte.
- švītēties Būt švītīgam.
- celaine Celos darināta josta, prievīte, apauda.
- aptvert Cieši apņemt, arī apvīt (par augiem, to daļām).
- saķerties Cieši aptvert, apvīt (vienam otru, citam citu) - par augiem, to daļām.
- skrūve Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
- pusnovītis Daļēji novītis.
- vītņgriezis Daudzasmeņu instruments ārējo vītņu uzgriešanai.
- vītņurbis Daudzasmeņu instruments iekšējo vītņu iegriešanai.
- zeltslotiņa Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ar stāvu, vienkāršu stublāju, kura galotnē ir daudz dzeltenu ziedu kurvīšu skarveida vai ķekarveida ziedkopā. Zeltgalvīte.
- mežvītenis Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs gundegu dzimtas vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām.
- mežvīns Daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīnkoku dzimtas vīteņaugs.
- partita Deju svīta (parasti 17. un 18. gadsimta mūzikā).
- glicīnija Dekoratīvs pākšaugu dzimtas vīteņaugs ar smaržīgiem ziediem ķekaros.
- zebrīna Dekoratīvs, daudzgadīgs telpu augs ar svītrainām lapām, ložņājošiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas.
- devītdaļa Devītā daļa.
- garumzīme Diakritiska zīme - svītra, ko raksta virs attiecīgā burta valodas skaņas garuma apzīmēšanai.
- svītrots Divd. --> svītrot.
- serenāde Divertismenta, noktirnes vai svītas žanram tuvs skaņdarbs instrumentālam ansamblim vai mazam orķestrim.
- ziedmuša Divspārņu kārtas mušveida divspārņu apakškārtas dzimta, pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu.
- rudmiese Ēdamā lapiņu sēne ar dažādu toņu oranžkrāsas cepurīti, kam ir iezaļganas, koncentriskas svītras.
- septembris Gada devītais mēnesis.
- vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu garens kopums. Arī vītne (1).
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai). Vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- spolīte Gliemežu dzimta, kuras pārstāvjiem čaulas ir savītas vienā plaknē. Šīs dzimtas dzīvnieki.
- jota Grieķu alfabēta devītais burts (Ι, ι).
- atgriezt Griežot (to, kam ir vītnes), padarīt vaļīgāku, attaisīt vaļā. _imperf._ Griezt vaļā. Atskrūvēt.
- iegriezt Griežot ap asi, ievirzīt, iestiprināt (kur iekšā priekšmetus bez vītnēm).
- uzgriezt Griežot izveidot (kam ārējo vītni).
- skrūvēt Griežot pakāpeniski virzīt (detaļu, kam ir vītnes).
- iešņāpt Griežot vai kasot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, svītru, tekstu, attēlu).
- klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
- kartogramma Ģeogrāfiskā karte, kurā grafiski (ar svītrojumu, krāsojumu) parādīti statistiski dati (par kādu parādību) noteiktā teritorijā.
- rise Iegriezta svītra (priekšmetā).
- ielīst Iekļūt ar viltu (piemēram, kādā kolektīvā, pasākumā). Iezagties, ielavīties.
- iesprukt Ielavīties (kur iekšā).
- aizvīt Iesākt vīt. Novīt (līdz zināmai vietai).
- ievīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust.
- aizvīteroties Iesākt vīterot un tūlīt apklust. _biežāk_ Ievīteroties.
- sasvītrot Ievilkt, izveidot (kur) vairākas, daudzas svītras.
- iesvītrot Iezīmēt ar svītrām.
- odze Indīga čūska ar trīsstūrveida galvu un tumšu, lauzītu svītru uz muguras.
- vītņgaldiņš Instruments (neliela diametra - līdz 6 milimetriem) ārējo vītņu uzgriešanai - tērauda plāksne ar dažāda izmēra vītņotiem caurumiem.
- svītrvilcis Instruments svītru veidošanai.
- marmorpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar marmoram raksturīgām svītrām, plankumiem.
- vītņgrieznis Īpašs, vītnes profilam atbilstošs grieznis vītņu griešanai (piemēram, virpošanā).
- nipelis Īsa metāla caurule ar vītni galos (piemēram, gāzes, ūdensvada cauruļu savienošanai).
- akcentēt Izcelt, pasvītrot (domu, ideju, formas elementu - rakstā, runā, mākslas darbā u. tml.).
- akcents Izcēlums, pasvītrojums (kādai domai, idejai, piemēram, runā, rakstā, literārā darbā).
- skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm.
- izslēgt Izsvītrot (no saraksta).
- izmest Izsvītrot, izņemt (teksta daļu).
- izstrīpot Izsvītrot.
- izšķetināt Iztīt (ko sašķetinātu, savītu, satītu, arī samudžinātu).
- izvītņot Izveidot (iekšēju vītni).
- savītņot Izveidot (kā virsmā) vītni vai vītnes, izveidot (vairāku, daudzu virsmā) vītnes.
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā). Arī savīt (parasti matus, ūsas).
- sagriezt Izveidot, savīt lokā, apli, spirālē.
- iezīmēties Izveidoties, attēloties (kur, piemēram, par svītru, līniju).
- filigrāns Juvelierizstrādājums (no tievām, vītām zelta, sudraba, vara vai cita metāla stieplītēm), kas atgādina mežģīnes.
- svītrenis Kalts svītru veidošanai.
- rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu). Arī raisīties (1).
- vītols Kokaugu dzimta, kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, vītoli, apses).
- varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko.
- Krāšņais pupuķis Koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un gaiļa sekstei līdzīgu lielu sakļaujamu cekulu.
- struktūrformula Ķīmiskā formula, kurā ar svītrām un ķīmiskiem simboliem parādīta atomu savienošanās secība un telpiskais izvietojums molekulā.
- apakštase Lēzens šķīvītis, uz kura liek dzeramo trauku (glāzi, krūzīti).
- sirsenis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
- slāņkopa Liels nogulumiežu slāņu komplekss, kas ir veidojies noteiktā ģeoloģiskā laikposmā. Slāņu svīta.
- papele Liels, ātraudzīgs vītolu dzimtas koks, kam raksturīgas lapas ar samērā gariem kātiem, ziedi nokarenās, cilindriskās spurdzēs un kas zied pirms lapu plaukšanas.
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
- svītrlīnija Līnija (piemēram, rasējumā), kas veidota no atsevišķām svītrām.
- viduslīnija Līnija, svītra, kas atrodas (kā) vidū.
- vīle Lokot, gludinot u. tml. izveidots svītrveida izcilnis, ieloce (apģērbā, audumā).
- aplocīties Lokoties apņemt. Apvīties.
- zirgaste Matu sakārtojums - pakausī cieši sasieti nesavīti pagari mati.
- ceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšām šķērssvītrām.
- paceplītis Mazs zvirbuļveidīgo kārtas putns, kam apspalvojums ir brūns ar tumšam šķerssvītram. Ceplītis.
- vizītbikses Melnbalti svītrotas vīriešu bikses, ko valkāja pie vizītsvārkiem.
- bulta Metāla stienis ar galviņu vienā galā un vītni otrā galā (konstrukciju sastiprināšanai).
- uzsūbējums Minerālu agregātu paveids - plēvītes uz minerālu vai iežu virsmas.
- kaķis Namdara darbarīks, ar ko velk svītras apaļbaļķos veidojamo rievu vietās.
- uzvīterot Neilgu laiku, arī reizēm vīterot.
- pavīt Neilgu laiku, mazliet vīt.
- pavīterot Neilgu laiku, mazliet vīterot.
- pavītināt Neilgu laiku, mazliet vītināt.
- spidiļķis Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā.
- pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā. Spidiļķis.
- pīkste Neliela karpveidīgo zivju kārtas saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti.
- Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
- Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
- sicista Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru. Kārtainā lēcējpele.
- blīgzna Neliels vai vidējs vītolu dzimtas koks, arī krūms ar lielām, apakšpusē pelēkām, matainām lapām.
- pūslītis Neliels, tumši raibots tārtiņveidigo kārtas caurceļotājs putns ar baltām spārnu svītrām, krastmalu apdzīvotājs.
- Somatiskā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
- Somatiskā nervu sistēma Nervu sistēmas daļa, kas inervē šķērssvītru muskulatūru, ādu un maņu orgānus.
- izsvītroties Neviļus, negribēti tikt izsvītrotam.
- trose No stieplēm vīta virve.
- nostrīpot Nosvītrot (1).
- sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas.
- nošņāpt Nosvītrot.
- nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to). Izsvītrot.
- pārsvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru.
- novīties Novīt.
- aktinīdija Ogulājs (vīteņaugs) ar zaļām vai dzeltenīgām ogām, kas satur daudz C vitamīna.
- uvertīra Orķestra skaņdarbs - ievads operai, baletam, operetei, oratorijai, kantātei, svītai, drāmai u. tml.
- aizvīterot Par vīterošanai līdzīgām cilvēka balss skaņām.
- pārgrodot Pārāk stingri savīt, savērpt (auklu, pavedienu, dziju u. tml.).
- pupuķis Parasti savienojumā «krāšņais pupuķis»: koši rūsgans pupuķveidīgo kārtas putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu.
- šķīvītis Parasti savienojumā «lidojošais šķīvītis»: nepazīstams lidojošs diskveida objekts.
- tārtiņveidīgie Parasti savienojumā «tārtiņveidīgie putni»: putnu kārta, pie kuras pieder sīki līdz vidēji lieli putni, kas dzīvo jūru, upju, ezeru krastos (piemēram, kuitalas, ķīvītes, šņibīši, tārtiņi). Šīs kārtas putni.
- vīties Parasti savienojumā «vīties cauri»: izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.).
- izsvītrot Pārsvītrojot padarīt (teksta daļu) neietilpstošu tekstā.
- izsvītrot Pārsvītrojot personas vārdu (piemēram, sarakstā), norādīt, ka (persona) vairs neietilpst kādā kopumā.
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī krustu) Pārsvītrot (ko).
- Pārvilkt (pāri) svītru (arī strīpu sar., krustu) Pārsvītrot (ko).
- Vilkt krustu (arī svītru, arī strīpu sar.) pāri Pārsvītrot (ko). Atteikties (no kā), izbeigt (ko).
- Pārvilkt (pāri) strīpu (arī svītru, krustu) Pārsvītrot (ko). Atteikties (no kā), izbeigt (ko). Būt par cēloni tam, ka kas nevar realizēties, zūd, beidz pastāvēt.
- pāršņāpt Pārsvītrot.
- pārstrīpot Pārsvītrot.
- Skrūves pārvads Pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
- pārsvītrot Pārvilkt svītru (ar ko).
- uzmanīties Paslepšus, lavoties uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Paslepšus, lavoties uzvirzīties uz kādas vietas; uzlavīties.
- manīties Paslepus (parasti nogaidot izdevīgu brīdi) virzīties. Lavīties.
- aizmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) aiziet, arī aizskriet. _imperf._ Manīties prom. Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.). Aizlavīties.
- atmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, arī atskriet šurp Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) atnākt, atskriet (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.). Atlavīties.
- izmanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) iziet (no kurienes, kur u. tml.). Izlavīties.
- piemanīties Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu bridi) pieiet, pienākt, arī pieskriet (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Pielavīties.
- aizlavīties Paslepus aiziet, aizskriet. _imperf._ Lavīties prom. Paslepus ejot, skrienot, nokļūt (kur, pie kā, līdz kādai vietai u. tml.).
- atlavīties Paslepus atnākt, atskriet šurp. _imperf._ Lavīties šurp. Paslepus atnākt, atskriet (kur, pie kā u. tml.).
- pastrīpot Pasvītrot (1).
- pastrīpot Pasvītrot (2).
- pašvīkāt Pasvītrot.
- iespiedums Paveikta darbība --> iespiest [1] (2). Rieva, svītra, iedobums u. tml., kas radies iespiežot, saspiežot.
- iesvītrojums Paveikta darbība --> iesvītrot.
- iešņāpums Paveikta darbība --> iešņāpt (2). Iegriezta svītra, iegriezts teksts, attēls.
- ievijums Paveikta darbība, rezultāts --> ievīt (1).
- izsvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvītrot.
- izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (1).
- izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (2).
- izvijums Paveikta darbība, rezultāts --> izvīt (3).
- pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (1). Svītra, kas ir pavilkta (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- pasvītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> pasvītrot (2).
- savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (1).
- savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (2).
- savijums Paveikta darbība, rezultāts --> savīt (3).
- svītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (1).
- svītrojums Paveikta darbība, rezultāts --> svītrot (2).
- vijums Paveikta darbība, rezultāts --> vīt, arī vīties (1).
- pasvītrot Pavilkt svītru (parasti zem kādas teksta daļas), lai padarītu (to) atšķirīgu.
- pelēksvītrots Pelēksvītrains.
- piestrīpot Piesvītrot.
- vijeklis Pineklis, kas veidots no vītām auklām, virvēm u. tml.
- iepīt Pinot iestiprināt (kur iekšā). Pinot pievienot (kam). Ievīt (1).
- lapsene Plēvspārņu kārtas kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu.
- Gatavot sienu Pļaut, apvītināt, kaltēt zāli un novietot uzglabāšanai.
- Pūpolu vītols Pūpolvītols. Blīgzna.
- Kāršu pupas Pupu sugas, kurām ir nepieciešams balsts, ap ko vīties. Šo sugu pupas.
- Kāršu pupas Pupu sugas, kurām ir nepieciešams balsts, ap ko vīties. Šo sugu pupas.
- penterēt Raisīt vaļā (ko savītu, sapītu u. tml.).
- šķetināt Raisīt, ritināt vaļā (ko savītu, satītu, savērptu).
- zemsvītra Raksts, kas atrodas avīzes lappuses apakšējā daļā un kas atdalīts no pārējā teksta ar taisnu svītru.
- appīties Refl. --> appīt. Apvīties.
- atvīties Refl. --> atvīt.
- pievīties Refl. --> pievīt (1). Tikt pievītam.
- savīties Refl. --> savīt (1). Tikt savītam.
- savīties Refl. --> savīt (2). Tikt savītam.
- uzvērpties Refl. --> uzvērpt (2). Tikt uzvērptam. Uzvirpuļot (1), arī uzvīties (1).
- uzvīties Refl. --> uzvīt. Tikt uzvītam.
- vīties Refl. --> vīt. Tikt vītam.
- tauva Resna, vīta virve, trose.
- pletne Rīks cilvēku vai dzīvnieku pēršanai - ādas, auklu, arī metāla, parasti savītas, sloksnes, kurām var būt iesieti mezgli, piestiprināti metāla gabali
- zobiņi Rindās izvietoti asi hitīna veidojumi (piemēram, gliemeža rīvītē).
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu). Šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- (Un) viss Saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
- saīsināt Samazināt apjomu (piemēram, tekstam, skaņdarbam), svītrojot kādu (tā) posmu, daļu u. tml.
- vīle Samērā šaura taisnvirziena josla, ko veido svītrveida objekts apvidū, vidē.
- satīties Sapīties, arī savīties.
- sarkansvītrots Sarkonsvītrains.
- sārtsvītrots Sārtsvītrains.
- sašņīpāt Sasvītrot.
- sastrīpot Sasvītrot.
- kolorado Savienojumā ar «vabole»: vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem.
- piesvītrot Savilkt svītras (kur) lielākā daudzumā.
- sagriezties Savīties (sprogās, cirtās) - par matiem.
- sagriezties Savīties kopā. Arī samudžināties.
- Samesties (arī saiet) grīstē Savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju).
- Saiet (arī samesties) grīstē Savīties un samezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziļu).
- vīties Savīties.
- savērpties Savīties. Arī samudžināties.
- vīle Secīgu dūrienu virkne, arī šujot izveidota, piemēram, līnija, svītra (kā) savienošanai, apdarei, rotāšanai u. tml.
- skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
- vītskābbarība Skābbarība, ko iegūst no vītinātas zāles masas.
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums. Skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- izecēt Skrāpējot radīt (piemēram, svītras).
- ieskrūvēt Skrūvējot ievirzīt (kur iekšā skrūvi, vītņotu detaļu).
- dzeguze Slaids dzegužveidīgo kārtas putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera.
- spirillas Spirālveida baktērijas ar vienu vītni vai vairākām vītnēm.
- vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam.
- grods Stingri savīts, savērpts.
- griezt Stingri vīt (piemēram, slapju veļu), lai izspiestu ūdeni.
- iebrāzt Strauji, spēcīgi ievilkt (piemēram, dziļu svītru, robu).
- sidrabvītols Sudrabvītols.
- noktirne Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess.
- svēdra Svītra, josla (piemēram, priekšmetā, veidojumā, vidē).
- šķērssvītra Svītra, kas ir izveidota šķērsām (kam).
- švīka Svītra, parasti samērā plata, nenoteikta.
- strīpa Svītra.
- šņīpa Svītra. Arī rieva.
- rīdze Svītra. Arī rinda.
- strīpains Svītrains.
- strīpots Svītrains.
- svītrots Svītrains.
- šņīpains Svītrains. Arī rievains.
- iesvītrojums Svītras (piemēram, attēlā).
- strīpojums Svītrojums.
- šņāpt Svītrot (ko uzrakstītu, iespiestu).
- strīpot Svītrot.
- vīle Svītrveida audu bojājums (augiem).
- trase Svītrveida gaismas parādība, arī gāzu, dūmu josla, ko lidojumā rada kas degošs (parasti lode, šāviņš).
- vīle Svītrveida uztūkums, ievainojums u. tml., kas radies, parasti, sitiena rezultātā, arī svītrveida rēta, arī grumba, rieva (ādā).
- svītrveidīgs Svītrveida.
- vītņmērs Šablonu komplekts vītnes soļa, profila mērīšanai.
- vainags Šādi veidota, parasti uz kapa liekama, ziedu, zaļumu, skuju vītne.
- līnija Šaura svītra (zīmēta, krāsota, griezta u. tml.).
- līnija Šaura, svītrai līdzīga (kā) josla.
- šķērsstrīpa Šķērssvītro.
- Šķērssvītrotā muskulatūra Šķērssvītru muskulatūra.
- Šķērssvītrotā muskulatūra Šķērssvītru muskulatūra.
- Šķērssvītrotie muskuļaudi Šķērssvītru muskuļaudi.
- Šķērssvītrotie muskuļaudi Šķērssvītru muskuļaudi.
- Šķērssvītrotie muskuļi Šķērssvītru muskuļi.
- Šķērssvītrotie muskuļi Šķērssvītru muskuļi.
- miastēnija Šķēršsvītru muskulatūras pastiprināta nogurdināmība un vājums.
- nošuve Šujot izveidota līnija, svītra.
- uzšvīkāt Švīkājot uzvilkt (svītru), izveidot (piemēram, zīmējumu) virsū (uz kā, kam).
- švītīgums Švītība.
- švīts Švītīgs vīrietis.
- švīts Švītīgs.
- gludstobra Tāds (šaujamierocis), kura stobra kanālam nav vītņu.
- caurvīts Tāds, kam (kas) ir izvīts vai vijas cauri.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, ģintī, noteiktā priekšmetu grupā.
- raibs Tāds, kam ir dažādas krāsas laukumi, svītras.
- mazsvītrains Tāds, kam ir maz svītru.
- pelēksvītrains Tāds, kam ir pelēkas svītras. Pelēks ar citas krāsas svītrām.
- svītrains Tāds, kam ir raksturīgas svītras, salīdzinot ar ko citu tajā pašā, piemēram, dzimtā, sugā (par dzīvniekiem, augiem).
- zebrveida Tāds, kam ir raksturīgi gaišu un tumšu svītru veidoti laukumi.
- sarkansvītrains Tāds, kam ir sarkanas svītras. Sarkans ar citas krāsas svītrām.
- sārtsvītrains Tāds, kam ir sārtas svītras. Sārts ar citas krāsas svītrām.
- sīksvītrains Tāds, kam ir sīkas svītras.
- svītrveida Tāds, kam ir svītras forma, veids.
- šķērssvītrots Tāds, kam ir šķērssvītras. Šķērssvītrains.
- šķērssvītrains Tāds, kam ir šķērssvītras. Šķērssvītrots.
- tumšsvītrains Tāds, kam ir tumšas svītras.
- vītņveida Tāds, kam ir vītnes forma, veids.
- vītollapu Tāds, kam lapas ir līdzīgas vītola lapām (par augiem).
- svītrains Tāds, kam šī vairākas, daudzas svītras.
- strūklains Tāds, kas atgādina strūklu. Arī svītrains, joslains.
- sudrabvīts Tāds, kas ir apvīts ar sudrabu.
- vilnains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.). Arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru). Villains.
- villains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.). Arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru). Vilnains.
- svaigs Tāds, kas pēc noplūkšanas, nogriešanas u. tml. nav zaudējis savu dabisko izskatu, nav savītis (par augiem, to daļām, parasti ziediem).
- trekns Tāds, ko veido platas līnijas, sastāvdaļas, parasti tumšā krāsā (par burtiem, zīmēm, tekstu u. tml.). Plats, parasti tumšā krāsā (par līnijām, svītrām u. tml.).
- mežģains Tāds, kura sastāvdaļas ir novietotas dažādos virzienos, arī savītas (par kā kopumu).
- taisnstūrvītne Taisnstūraina vītne.
- vistilbe Tārtiņveidīgo kārtas putns ar pagaru, taisnu knābi un tumšu svītru uz galvas (mazāks par mērkaziņu).
- apsējs Tas, ar ko apsien (zeķes), prievīte.
- salavecītis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīts ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- zemsvītra Teksta paskaidrojums, kas atrodas lappuses apakšā zem galvenā teksta un kas atdalīts no tā ar taisnu svītru. Arī parinde.
- iešķetināties Tiekot šķetinātam, ievīties (kur iekšā).
- ievīties Tikt ievītam, ietvertam (vijumā), parasti neviļus, negribēti.
- novīties Tikt novītam.
- sašņīpāties Tikt sasvītrotam.
- peļutaka Tumša svītra pār dzīvnieka (piemēram, zirga) muguru.
- tumšstrīpains Tumšsvītrains.
- skrūvurbis Urbis, kam sānos ir vītņveida padziļinājums.
- pavilkt Uzrakstīt zem (kā), parasti neveikli, arī nevērīgi. Uzvilkt (piemēram, svītru) zem (kāda teksta, attēla u. tml.).
- rožvabole Vabole (no 15 līdz 20 milimetriem gara) ar metāliski spīdīgiem, zaļiem vai bronzas krāsas segspārniem, uz kuriem ir baltas šķērssvītros vai plankumi.
- pasaknis Vairākdaļīga dokumenta (čeka, kvīts, biļetes u. tml.) daļa, kas paliek šī dokumenta izdevējam.
- sīlis Vārnu dzimtas putns ar brūnu apspalvojumu, melnu, šķērssvītrainu asti, baltziliem raibumiem uz spārniem, spēcīgi attīstītu, melnu knābi.
- bumbierābele Vasaras šķirnes ābele ar vidēji lieliem, sarkansvītrotiem, saldiem augļiem. Attiecīgā ābeļu šķirne.
- izvītņot Veidojot vītnes, izgatavot (ko).
- svītrot Veidot (kam) svītru vai svītras.
- švīkāt Veidot (kam) švīku vai švīkas. Svītrot (1).
- šņīpāt Veidot svītras, līnijas, arī rievas.
- vītņot Veidot vītnes (piemēram, ar vītņgriezi, vītņurbi).
- marmorēt Veidot, krāsot (ko) līdzīgu raibam vai svītrotam marmoram.
- griezt Veidot, vīt lokā, aplī, spirālē.
- ievilkt Velkot (ar ko asu, smailu), ieveidot (kādā virsmā svītras, rievas u. tml.).
- pārvilkt Velkot (ar ko), izveidot (līniju, svītru) pāri (kam), pār (ko). Velkot pāri (kam), pār (ko), izveidot (to ar līniju, svītru).
- izvilkt Velkot (parasti ar ko asu, smailu), izveidot (kādā virsmā svītru, rievu u. tml.).
- svītrot Velkot svītru vai svītras, norādīt, ka (teksta daļa, teksts) ir nederīgs.
- kātiņš Vertikāla svītra pie nots galviņas.
- Nots kātiņš Vertikāla svītra pie nots galviņas.
- taktssvītra Vertikāla svītra, kas šķērso līnijkopu un atdala takti no takts.
- Kolorado vabole Vidēja lieluma dzeltena vai rūsgana vabole ar desmit melnām gareniskām svītrām uz segspārniem. Kartupeļu lapgrauzis.
- divertisments Viegls, reizēm virtuozs popurija, variāciju u. tml. veida instrumentāls skaņdarbs. Arī šāda rakstura svīta.
- rudbekija Viengadīgs vai daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar spirāliski sakārtotām lapām, parasti dzelteniem, mēlziediem un purpursarkaniem stobrziediem kurvītī.
- vilciens Vienreizēja paveikta darbība --> vilkt (4). Līnija, arī svītra, kas ir (kā, piemēram, gleznas, ogles zīmējuma) pamatelements.
- atvīt Vijot atraisīt, atrisināt (ko savītu). _imperf._ Vīt vaļā.
- ketaveja Vīriešu uzvalks ar mazliet pagarinātiem melniem svārkiem un melni pelēki svītrotām biksēm.
- ievirpot Virpojot ieveidot (kādā virsmā, piemēram, rievu, vītni).
- grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis. No vairākiem pavedieniem darināts vijums.
- raibums Vispārināta īpašība --> raibs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme. Pēc krāsas atšķirīgs laukums, svītra starp citiem atšķirīgas krāsas laukumiem, svītrām.
- svītrainums Vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Svītrainība.
- svītrainība Vispārināta īpašība --> svītrains, šīs īpašības konkrēta izpausme. Svītrainums.
- švītība Vispārināta īpašība --> švītīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- uzvīt Vīt un pabeigt vīt.
- tīties Vīties (par vīteņaugiem, to daļām).
- pīties Vīties, augot apvīt (ko) - piemēram, par augiem, to daļām.
- uzgrieznis Vītņota savienojuma vai skrūves pārvada elements ar iekšējo vītni.
- svilgalviņa Zeltgalvītis.
- zeltgalvīte Zeltgalvītis.
- pūpols Ziedkopa (vītolu dzimtas augiem) - stāva spurdze
- ziedkurvītis Ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals. Ziedu kurvītis.
- Siena drudzis Ziedputekšņu izraisīta alerģiska slimība, kurai raksturīgas iesnas, lēkmjveida šķavas, asarošana, konjuktivīts, bronhiālās astmas lēkmes, arī paaugstināta temperatūra, nātrene.
- zilgalvis Zilgalvīte.
- loss Zirgs ar dzeltenīgu apmatojumu, tumšām krēpēm un asti, tumšu svītru pār muguru.
- zebra Zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšām svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu.
- plukšķis Zvirbuļveidīgo kārtas putns (mazākais no meža strazdiem) ar gaišu uzacu svītru, rūsganiem sāniem un tumšām svītrām uz krūtīm.
vīt citās vārdnīcās:
MLVV