strīpojums
strīpojums -a, v.; sar.
Svītrojums.
PiemēriEs, pašķirstot režijas grāmatu, apmēram redzēju, ka ir diezgan daudz strīpojumu manā lomiņā.
- Es, pašķirstot režijas grāmatu, apmēram redzēju, ka ir diezgan daudz strīpojumu manā lomiņā.
Avoti: 7-2. sējums