zarojums
zarojums -a, v.
1.Rezultāts → zarot1, zaroties1. Zaru kopums (augam, parasti kokam, krūmam).
PiemēriSpēcīgs zarojums.
2.Rezultāts → zarot2, zaroties2.
PiemēriTaču tās [kājas] bija kaļķaini baltas, ar zilganu, labi saredzamu dzīslu zarojumu.
Avoti: 8. sējums