Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zinātne
zinātne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.parasti vsk. Vēsturiski nosacīts sistēmisks teorētisko zināšanu ieguves, organizācijas un realizācijas veidu kopums.
PiemēriMūsdienu zinātne.
  • Mūsdienu zinātne.
  • Zinātnes attīstība.
  • Zinātnes nozares.
  • Zinātnes nozīme.
  • Zinātne un tehnika šajā gadu simtenī attīstās neiedomājamos ātrumos, atklājums seko atklājumam..
  • Ilze: Zinātnē cilvēks ir tikai skudra. Bet, ja katra pienes sīku patiesības drumstalu, arī tad pēc tūkstoš gadiem pasaule mums būs daudz skaidrāka nekā šodien.
  • Zinātnei un mākslai ir kvalitatīva atšķirība - gan izziņas priekšmets un gatavā darba saturs, gan izziņas veids un sociālā funkcija zinātnei un mākslai ir atšķirīgi..
  • Zināšanas un zinātne kopumā ir unikāla sabiedrības bagātība. Zinātnes attīstība un zinātniskās informācijas pieaugums ir svarīgs sabiedrības attīstības priekšnosacījums un kritērijs.
  • Vai zinātne mums neved priekšā Arvienu jaunus brīnumus? Tā, lauzdamās pat klintīs iekšā, Mums dara ceļus svabadus!
2.Šāda kopuma, sistēmas atsevišķa daļa, arī nozare.
PiemēriFundamentālās zinātnes.
  • Fundamentālās zinātnes.
  • Humanitārās zinātnes.
  • Eksaktās zinātnes.
  • Tehniskās zinātnes.
  • Teorētiskās zinātnes.
  • Lietišķās zinātnes.
  • Dabas zinānes.
  • Tiesību zinātne.
  • Literatūras zinātne.
  • Latviešu etnogrāfijai kā patstāvīgai vēstures zinātnes nozarei nedaudz vairāk kā 100 gadu, toties etnogrāfijas materiāli ir tik veci, cik veci ir Latvijas vēstures avoti.
  • Lauksaimnieciskajai ražošanai teorētiskos pamatus liek daudzas tīrās zinātnes: botānika, ģeoloģija, fizika, ķīmija, meteoroloģija u. c.
  • «..par kādu zinātni tad mana daiļā sieviņa interesētos?» - «Par matemātiku!» - «Par tādu sausu priekšmetu? Nē, mīļā! Ja jau tu bez studēšanas nekādi nevarēsi vairs izturēt, tad studē valodas.»
Stabili vārdu savienojumiRobežu zinātne.
Avoti: 8. sējums