zinātne
zinātne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.parasti vsk. Vēsturiski nosacīts sistēmisks teorētisko zināšanu ieguves, organizācijas un realizācijas veidu kopums.
PiemēriMūsdienu zinātne.
- Mūsdienu zinātne.
- Zinātnes attīstība.
- Zinātnes nozares.
- Zinātnes nozīme.
- Zinātne un tehnika šajā gadu simtenī attīstās neiedomājamos ātrumos, atklājums seko atklājumam..
- Ilze: Zinātnē cilvēks ir tikai skudra. Bet, ja katra pienes sīku patiesības drumstalu, arī tad pēc tūkstoš gadiem pasaule mums būs daudz skaidrāka nekā šodien.
- Zinātnei un mākslai ir kvalitatīva atšķirība - gan izziņas priekšmets un gatavā darba saturs, gan izziņas veids un sociālā funkcija zinātnei un mākslai ir atšķirīgi..
- Zināšanas un zinātne kopumā ir unikāla sabiedrības bagātība. Zinātnes attīstība un zinātniskās informācijas pieaugums ir svarīgs sabiedrības attīstības priekšnosacījums un kritērijs.
- Vai zinātne mums neved priekšā Arvienu jaunus brīnumus? Tā, lauzdamās pat klintīs iekšā, Mums dara ceļus svabadus!
2.Šāda kopuma, sistēmas atsevišķa daļa, arī nozare.
PiemēriFundamentālās zinātnes.
- Fundamentālās zinātnes.
- Humanitārās zinātnes.
- Eksaktās zinātnes.
- Tehniskās zinātnes.
- Teorētiskās zinātnes.
- Lietišķās zinātnes.
- Dabas zinānes.
- Tiesību zinātne.
- Literatūras zinātne.
- Latviešu etnogrāfijai kā patstāvīgai vēstures zinātnes nozarei nedaudz vairāk kā 100 gadu, toties etnogrāfijas materiāli ir tik veci, cik veci ir Latvijas vēstures avoti.
- Lauksaimnieciskajai ražošanai teorētiskos pamatus liek daudzas tīrās zinātnes: botānika, ģeoloģija, fizika, ķīmija, meteoroloģija u. c.
- «..par kādu zinātni tad mana daiļā sieviņa interesētos?» - «Par matemātiku!» - «Par tādu sausu priekšmetu? Nē, mīļā! Ja jau tu bez studēšanas nekādi nevarēsi vairs izturēt, tad studē valodas.»
Stabili vārdu savienojumiRobežu zinātne.
- Robežu zinātne — Robežzinātne.
Avoti: 8. sējums